Skolā zog.

Šis gadījums notika skolā pirms nedēļas. Īstenībā šis gadījums ir cieši saistīts ar gadījumu, kas notika kaut kad septembrī vai oktobrī. Tāpēc sākšu ar to, kas notika iepriekš.

Kādu dienu, kad mūs palaida ātrāk no stundas, nogāju lejā uz kafejnīcu. Ieraudzīju rīsu bulciņas. Domāju, ka tās ir medus vafeles un nopirku pa 55 santīmiem. Izrādījās, ka tās nebija vafeles bet pufīgi rīsu plāceņi. Ar Krišu apsēdāmies pie galda un es atvēru rīsu maizīšu iepakojumu. Pēkšņi no kreisās puses atskanēja : "Eu, puisīt, iedod mums bulciņas. Es apsolu mēs tev arī kaut ko iedosim!" To man teica divas meitenes no 9. klases. Viena pat bija īsāka par mani (Vispār viņa ir īsāka par lielāko daļu klases zēnu, bet to, vai viņa pīpē es nezinu). Vēlāk iedevu viņām divas bulciņas un aizgājām prom. Apmēram pirms kāda mēneša atcerējos, ka es viņām esmu devis bulciņas, un pastāstīju arī par to arī saviem draugiem. Viņas ieguva iesauku "bulciņu vecenes". Ikreiz, kad kāda no viņam gāja garām tika kliegts : "Atdod bulciņu.", uz ko viņas atbildēja paskatoties uz mums un sākot smieties.

Pirms nedēļas ar draugiem skrējām (jā ir jāskrien, jo tad būs jāgaida rindā) uz skolas ēdnīcu, bet tomēr nepaspējām laikā. Bija izveidojusies neliela rinda, kurā tomēr ielīdām. Kad nopirku ēdnīcas "meistardarbu" nagetus un kartupeļus pamanīju, ka tie klasesbiedri, kuri stāvēja rindā pirms manis, ir apsēdušies pie galdiņa, pie kura pietiek vietas tikai 4 ēdājiem, kas protams arī visas bija aizņemtas. Tā nu ieraudzīju, ka pie lielā galda, kurš atrodas pie durvīm, sēž abas divas bulciņu vecenes. Nolēmu apsēsties otrpus viņu galdam. Pagaidīju vēl dažus klasesbiedrus un sāku ēst. Vēl pie četrvietīgā galdiņa sēdošajiem uzsaucu : "Ha ha. Es eju pie bulciņu vecenēm!", uz ko man Edgars atbildēja : "Ej, ej." Pēkšņi atskanēja : "Iedod man nagetu!". Es teicu, ka nedošu. Tad īsā (Anna) nonāca pie secinājuma, ka viņai gribās nagetus, bet otra (Katrīna) ieteica viņai paņemt to pašai. Annai tas neizdevās, bet Katrīna ar savu roku iebrauca manā šķīvī, izmeta no tā vienu kartupeli, un paņēma vienu nagetu, lai arī es centos viņu apturēt iedurot viņai rokā ar dakšiņu. Vismaz tas nebija mans vienīgais nagets.

Skolā, starpcitu, notiek ļoti daudz interesantas lietas. Vakar ar Robertu stāvējām pie skolas kioska, kad pēkšņi pie mums pieskrēja divas meitenes, ar kurām mums nebija nekāda sakara, un uzdeva jautājumu, kur mums tagad ir stunda. Vēl viņas pajautāja, vai mums bija kontroldarbi bioloģijā un matemātikā. Kad mēs viņām teicām, ka mēs neejam vienā klasē ar viņām un nezinām, kur viņām ir stunda, viņas bija ļoti izbrīnītas. Beigās viena no viņām pateica "nu labi" un abas aizgāja prom. Nu fail.

Sanāca daudz laikam.