Gudri par neko.

trešdiena, 2009. gada 14. oktobris

jauka diena.

Šodien bija jābūt jaukai dienai. Bet nebija. Sāka līt tieši tad, ka beidzās stundas. Aizbraucu uz mājām, uzkavējos tur 5 min., ņēmu riteni un uzsāku ceļu uz Ābolu ielas pusi. Pie manas mājas vēl smidzināja, bet kad biju pie sliedēm lietus vairs nelija. 8.trolejbusa galapunktā vajadzēja sagaidīt draugu, kurš tā arī neatnāca. Tā nu ar riteni pabraucu dažus metrus līdz Edgara mājai, kur mani jau gaidīja Edgars un Jēkabs. Riteni noliku zem nojumes un ar draugiem uzgājām pagrab-augšā. Tā kā tur nav apkure un vējš skrien cauri starp dēļiem, mēs nemaz nevilkām nost jakas. Labi, ka tur augšā ir matracis, un 2 segas. (Nē, tur nebija nekā gejiska). Tur pat stāvēja 2 FHM, un 2 Klubi, kuri jau simt reižu pārlasīti. Tā nu nosēdējām tur aptuveni 1,5 stundas un tad pienāca laiks doties mājup. Ārā viegli smidzināja lietus un man jau bija nojauta par to, kāds es izskatīšos, kad ieradīšos mājās. Manam ritenim nav ne priekšējā, ne aizmugurējā dubļusarga - tas nozīmē, ka pēc brauciena pa slapju asfaltu manas bikses ir netīras.
Braucot man sala rokas, lai arī cimdus es biju uzvilcis. Man sala arī tāpēc, ka mana sarkanā vējjaka bija izmirkusi. Tā tam nevajadzēja notikt, bet tā notika. Izmirka arī bikses, zeķes, cepure, cimdi. Tagad sēžu, un gaidu, kamēr izžūs bikses, lai varētu tās notīrīt.

Cik labi, ka ir pieslēgta apkure.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru